2026.gada 2.martā
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2026.gada 24.februārī pieņēma spriedumu lietā Nr. SKA-73/2026, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību muitas kontroles ietvaros. Šīs lietas ietvaros viens no svarīgākiem jautājumiem bija: vai iestādei (VID/muitai) ir tiesības konfiscēt preces uz aizdomu pamata par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu vien un pamatoties vienīgi uz attiecīgo intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieka atzinumu. Īsā atbilde: nē – Senāts būtiski ierobežoja patvaļīgu preču iznīcināšanu muitā.
Lietas būtība un apstākļi
Strīds izcēlās pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2021.gadā nolēma konfiscēt un iznīcināt 9000 rotaļlietu vienības (auto modeļus ar konfektēm), uzskatot, ka tās pārkāpj attiecīgā uzņēmuma (automašīnu markas) intelektuālā īpašuma tiesības (preču zīmi un dizainparaugus). Preču īpašnieksnepiekrita preču iznīcināšanai un apstrīdēja VID lēmumu tiesā.
Administratīvā rajona tiesa un apgabaltiesa pieteikumu noraidīja, atzīstot VID rīcību par pamatotu. Tiesas secināja, ka preces atbilst viltotas preces definīcijai, jo tajās burtiski atveidots aizsargāts dizains (logu forma, motora režģis u.c.) un rēķinos izmantots vārds, kurš atbilst reģistrētai preču zīmei, lai gan pati “pārkāptā” preču zīme nav reģistrētapārtikas produktiem (konfektēm) kā arī nav attēlota uz pašām strīdus precēm.
Senātam bija jāatbild uz sekojošiem jautājumiem:
- Uz kādu apstākļu pamata VID var pieņemt lēmumu par preču konfiskāciju sakarā ar intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu, ja preču deklarētājs vai valdītājs iebilst preču iznīcināšanai?
- Vai muitas iestāde drīkst iznīcināt preces tikai uz “pamatotu aizdomu” pamata, ja preču īpašnieks iebilst?
- Kāds ir pierādīšanas standarts, lai konstatētu IĪ tiesību pārkāpumu muitas procedūras ietvaros?
Būtiskākie Senāta secinājumi
Senāts, izskatot kasācijas sūdzību, analizēja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 608/2013 un nacionālos noteikumus. Galvenās atziņas, ko sniedza Senāts savā spriedumā ir šādas:
- Regula ļauj iznīcināt preces tikai uz aizdomu pamata vienīgi tad, ja abas puses (tiesību īpašnieks un preču valdītājs) tam piekrīt. Tā kā šajā lietā piekrišanas nebija, VID bija pienākums pierādīt pašu pārkāpuma faktu.
- Senāts uzsvēra, ka gadījumos, kad preču deklarētājs vai valdītājs iebilst pret iznīcināšanu, muitas iestādei (vai tiesai) nepietiek tikai ar “aizdomām” vai riska analīzi. Šādā situācijā ir obligāti jāveic pilnvērtīga izmeklēšana, lai gūtu pārliecību, vai intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums tiešām ir noticis.
- Nav pareiza zemāko instanču tiesu pieeja, ka būtiski ir konstatēt tikai “pamatu aizdomām”, nevis pašu pārkāpumu, kas neatbilst spēkā esošām tiesību normām.Abu instanču tiesas Senāta ieskatā bija kļūdaini secinājuši, ka pietiek ar “pamatotām aizdomām”, lai pieņemtu lēmumu par preču iznīcināšanu situācijā, kad pastāv strīds par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu.
- Senāts norādīja, ka tiesību īpašnieka vienpusējs paziņojums nevar būt vienīgais pierādījums. Iestādei pašai ir patstāvīgi jāvērtē pierādījumi (piemēram, fotogrāfijas) un jāsniedz pamatots secinājums. Līdz ar to ar saistošu tiesu judikatūru ir nostiprināts princips, ka tiesību īpašnieka sniegtais atzinums, ka preces ir viltotas, nevar tikt uzskatīts par neapstrīdamu pierādījumu, bet muitai un tiesai ir pienākums veikt neatkarīgu un objektīvu analīzi, turklāt, nevar paļauties tikai uz vispārīgiem apgalvojumiem, bet ir jāveic detalizēts salīdzinājums starp konkrēto preci un reģistrēto preču zīmi vai dizainparaugu.
- Visbeidzot, Senāts apstiprināja, ka gan iestādei, gan tiesai ir jāveic visaptverošs izvērtējums, vai pastāv intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums. Abu instanču tiesas Senāta ieskatā nav veikuši faktisku preču un IĪ tiesību objektu salīdzināšanu un nav snieguši savu novērtējumu ne preču zīmju, ne dizainparaugu iespējamam pārkāpumam, norādot, ka tiesai ir jāsalīdzina un jāvērtē konkrētās izņemtās un konfiscētās preces iepretim konkrētām preču zīmēm un dizainparaugiem, ievērojot gan preču zīmju un dizainparaugu tiesiskās aizsardzības apjomu un līdz ar to iespējamā intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma kritērijus, gan arī atbilstošu nacionālo tiesu un Eiropas Savienības Tiesas judikatūru attiecībā uz šiem kritērijiem un to novērtējumu.
Rezultātā Senāts atzina, ka apgabaltiesas secinājumi par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem ir nepietiekami pamatoti un balstīti uz kļūdainu tiesību normu interpretāciju un piemērošanu. Tāpēc Senāts atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesai.
Sekas
Šis Senāta spriedums ir ļoti svarīgs, jo tas aizsargā preču īpašniekus pret patvaļīgu preču iznīcināšanu muitā. Tas uzliek valsts iestādēm (VID) augstāku pierādīšanas latiņu — ja preču deklarētājs vai valdītājs iebilst, iestādei ir jāpamato un jāpierāda pārkāpums, nevis tikai jāatsaucas uz aizdomām un attiecīgo IĪ objekta īpašnieka viedokli.